Kapu uzkopšana

Cik patiesībā mūsu dzīve ir trausla, tā var pārtrūkt jebkurā mirklī.

Smagi ir apzināties, ka nebūs vairs tā kā bija, nekad…

Kaps ir pēdējā cilvēka miesas atdusas vieta.

Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Tās liecina par cilvēku vēlmi un vajadzību artikulēt savas attiecības ar universālu cilvēciskās esamības/neesamības daļu – nāvi, izrādīt cieņu saviem priekštečiem un senčiem ģimenē, dzimtā vai kādā citā kopienā. Daudzviet mirušo apglabāšanas vietas tiek uzskatītas par svētām, bet arī sekulārs skatījums paredz cieņas izrādīšanu un noteiktu uzvedības kodu kapsētā – klusinātu balsi, neskriešanu, apcerīgumu, nekā līdzi neņemšanu no kapiem un kārtības uzturēšanu.

Kapu kopšana ir individuāla tradīcija, mirušo ģimenes locekļi vai citi tuvinieki ar dažādu regularitāti rūpējas par savu aizgājēju kapu vietām – uz kopiņām tiek likti ziedi, sveces, tiek uzbērta svaiga smilts, pārstādītas puķes, apgriezti košumkrūmi, veidoti dažādi paliekoši pieminekļi. Tomēr ļoti daudz ir tadu kapa kopiņu, kur gīmenes locekļi jau arī paši ir aizsaulē un vairs nav, kas uzkopj….. Tāpēc sabiedrības LABAIS DARBS ir kapu kopiņu uzkopšana un tādējādi cieņas apliecinājums pret aizgājējiem….

2017. gada oktobrī RVPĢ 8.a klases skolēni kopā ar klases audzinātāju sakopt tās kapu kopiņas, kur ir apbedīti Rēzeknē dzīvojoši poļi un kas ir atstātas un ilgstoši nekoptas. Kopā tika sakārtotas uz uzkoptas apmēram 25 kapu kopas. Pēc paveiktajiem darbiem darbiem visi kopā iededzām sveces uz salikām un sakoptajām kapu kopiņām.

You may also like...