Ē.Vilsona monoizrāde “Nezāle”

Valsts kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 18.martā RVPĢ 8.-9.klašu skolēniem bija iespēja neparastā veidā piedzīvot aktiera un režisora Ērika Vilsona monoizrādi “Nezāle”, kas veidota pēc R.Blaumaņa stāsta “Nezāle” motīviem.

Pirms izrādes Ē.Vilsons ieinteresēja skolēnus ar savu atraktivitāti, rosināja domāt, iedziļināties ikdienas situācijās, kādi mēs esam un kā uzvedamies, minot piemērus no savas pieredzes, ģimenes dzīves, sagatavojot skatītājus izrādei. Skolēnu interesi raisīja pārsteigums – Ē.Vilsons no skolēnu vidus nejauši izraudzījās septiņus aktierus, kas palīdzēja veidot izrādi. Vispirms režisors iepazīstināja skatītājus ar varoņiem, tos īsi raksturojot un uzsverot lomai būtiskākās īpašības.

Pēc trešā zvana izrāde varēja sākties. Tajā piedalījās Edgards Krutikovs (9.a), viņš bija stāsta galvenais varonis Jānis. Vanagu saimnieks un saimniece bija Geralds Gorņevs (8.a) un Agnese Kuzņecova (8.a), savukārt Krikuma saimnieku un saimnieci atveidoja Vairis Ločmelis (9.a) un Sabīne Rupaine (9.a), viņu ganu meiteni tēloja Egija Bondare (8.a), bet Biezumnieku – Artēmijs Ivanovs (9.a).

Jaunie aktieri turēja rokās senlaicīgas fotogrāfijas – varoņu portretus. Ē.Vilsons bija stāstītājs, bet skolēni izrādē piedalījās ar mīmikas un žestu palīdzību. Arī skatītājiem ik pa laikam nācās iesaistīties – kādam uz brīdi kļūstot par pagasta vecāko, skrīveri, Līzes māti, par kādu dzīvnieku vai dabas tēlu.

Pēc izrādes skolēni rakstīja pārdomas par redzēto. Ieskatam dažas jauniešu atsauksmes:

• “Bija interesanti atrasties šajā teātrī, bet piedalīties – tas vispār bija aizraujoši, pat neko nedarot, tikai atrodoties uz skatuves. Kad aktieris runāja, tas bija kaut kas! Ē.Vilsona vārdi lika aizdomāties, tieši intonācijas dēļ bija jautri, brīžiem – bailīgi.” (Artēmijs)
• “Izrāde patika, bija ļoti emocionāla. Uzzināju, ka arī viens cilvēks var rādīt izrādi, iejūtoties vairākās lomās.” (Evija)
• “Šajā izrādē es biju Jāņa lomā un es redzēju aktiera spēli tuvāk nekā citi. Jutu viņu spēcīgāk, jo aktieris spēlēja ļoti skaisti un emocionāli.” (Edgards)
• “Šī izrāde bija pamācoša, bet, manuprāt, tā ir ļoti skumja un neinteresanta. Varbūt šī uzstāšanās palīdzēs kādam ieraudzīt kaut ko labu teātrī, bet man izrāde likās pārāk nopietna.” (Maksims)
• “Man ļoti patika izrāde, ļoti skaisti parādītas emocijas. Stāsts ir diezgan bēdīgs, tur bija pat traģiski brīži, kas izraisīja nopietnas pārdomas. Bija ļoti skaisti un aizraujoši sekot aktiera tēlojumam, emociju izpausmei. Brīžiem bija smieklīgi, jo izrādē piedalījās vairāki mūsu klases skolēni.” (Alise)
• “Man ļoti patika tas, ka visi skolēni bija iesaistīti izrādē. Es gribētu, lai mēs piedalītos tādos pasākumos vairāk.” (Sofija S.)

Kā atzina skolēni, šāda veida izrāde bija kaut kas jauns un interesants. Aktieris prata piesaistīt jauniešu uzmanību, izmantojot balss intonāciju, nedaudzas kustības, vēršanos pie skatītājiem ar žestiem un skatienu. Aktieris aizrautīgi izstāstīja stāstu par divu jauniešu pirmo mīlestību, pašcieņu, godu un taisnīgumu.

Anita Klovāne